Alfa, beta, gamma viļņi vai starojums? Smadzenes un radiācija.

Izlasīju par gamma viļņiem un atcerējos, ka tie nav vienīgie viļņi kurus zinu ar gamma apzīmējumu. Gamma viļņi jeb gamma starojums ir elektromagnētiskā spektra daļa. Tie ir viļņi līdzīgi rentgenstariem (X-Rays), bet vēl spēcīgāki.


Biologi saka, ka budistiem meditējot gamma viļņi izrādās ir arī smadzenēs. Smadzeņu viļņi ir intensitāte ar kuru izšaujas neironi smadzenēs, veidojot frekvenci.


Šiem viļņiem nav nekāda sakara, bet tikai nosaukumi sakrīt. Frekvence (Hz) ir atkārtojumu skaits sekunde.

Smadzenēs gamma viļņiem ir 40-100 atkārtojumi sekundē. Jeb 40-100 Hz. Tas ir relatīvi maz, salīdzinot ar frekvencēm radio spektrā.

Radioaktīvajam gamma starojumam kosmosā ir 10 ExHz (Eksaherci), jeb 10 kvinatalijoni hercu, Jeb 100000000000000000000 Hz (20 nullēs).

Svarīgi saprast ka Hz (herci) nenorāda to kā iedarbība notiek šie atkārtojumi. Smadzenēs tās ir izmaiņas elektrodu nolasītajā spriegumā, bet gamma starojumā tas ir pats elektromagnētiskais lauks.

Alfa, beta un gamma radioaktīvais starojums



Alfa, beta un gamma viļņi smadzenēs



Šo divu fenomenu mērīšanā sakrīt arī apzīmējumi alfa un beta. Alfa un beta viļņi smadzenēs ir citi viļņa garumi sprieguma izmaiņām uz ādas.

Bet alfa un beta radiācija ir matērijas daļiņas, respektīvi hēlija 2+ joni un elektroni. Tos nemēra Hz.